Konsultācijas klātienē no 5. līdz 9. septembrim!

Jāņu nakts KamasūtraVibratorus un lubrikantus izdomāja jau mūsu senči. Tik klimatiski skarbā un ģeopolitiski saspringtā vietā latvieši kā tauta spējusi izdzīvot pateicoties milzīgai seksuālajai enerģijai. Nerātnajām dainām tautas dzīvē bija psihoterapeitiska nozīme, tas bija miesas un dvēseles attīrīšanās process.

Latvieši par seksu zināja visu

Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāne Ausma Cimdiņa saka, ka latviešu seksualitātes vēsture spilgti ierakstīta nerātnajās dainās: Jāņu apdziedāšanās četrrindēs. Saglabājot apbrīnojamu poētiku, mūsu senči  lietas saukuši īstajos vārdos.  Pētnieki uzskata, ka līgo jeb zāļu dziesmām ir īpašs spēks, auglības maģija, ko izrunājot pārņem pamatīgs uzbudinājums. Skaļi pasakot vārdi iedarbojas ne vien uz cilvēkiem, bet arī uz apkārtējo vidi - augiem, kokiem, dzīvniekiem, tāpēc labāk aug zāle, govis dod vairāk piena, zirgi ir stiprāki un lauku darbi padodas. „Ir tikai rupjas domas un  attieksme. Vārdam piemīt neitralitāte. Būtiski, ko mēs ieliekam katrā jēdzienā. Seksuālo simboliku iespējams iekodēt arī neitrālos vārdos.  Daudzās tautasdziesmās vien kontekstā atklājas, kurš tabu vārds ir aizstāts,” skaidro A.Cimdiņa. Nerātnajām dainām tautas dzīvē bija psihoterapeitiska nozīme, tas bija miesas un dvēseles attīrīšanās process, uzskata seksologs Artūrs Vāvere, norādot, ka latviešiem salīdzinot ar citām tautām seksualitāte bijusi ļoti izteikta un veselīga.

Dainas var uzskatīt par indiešu Kamasūtras latvisko versiju. Nerātnās dainas ir unikālas tajā ziņā, ka tas, par to tagad runā seksologi, mediķi un psihologi tajās jau ir atklāts. Tur ir vieta gan grupveida seksam, gan homoseksuālām attiecībām, gan zoofilijai, jo kautrība mūsdienu izpratnē tolaik neeksistēja. Dainās tiek dots padoms kā sievietēm kopt apmatojumu, piemēram, pinot bizītes, kā tauku vālītes labākai slīdamībai izmantot seksa laikā un ko drīkst lietot masturbējot. Mūsdienu seksa industrija būtībā nav radījusi neko jaunu - vibratorus un lubrikantus izdomājuši mūsu senči.

Izmēram ir nozīme

Senajiem latviešiem dzimumorgānu un seksa apzīmēšanai bija vairāk vārdu - „kūsis”, „petene”- nekā mūsdienās, kad tas sarucis līdz infantilai vienkāršībai: „darīt to”, „kniebties”, „drāzties”, „draudziņš”.  Jāņu dziesmās cilvēks ir Dieva un dabas radījums, kas ir vienots dzīvniekiem, kokiem, ūdeni, debesīm, sauli. Seksualitāte ir dzīvība un spēks, bez tās nekā nav. Tikai šo vienu reizi gadā - Jāņu naktī viss bija ļauts. Jāņu naktī varēja paķircināt puišus par dzimumlocekļa izmēru, formu, erekcijas stiprumu. Un tas vien nozīmē, ka locekļa izmērs ir bijis aktuāls jautājums mūsu senčiem vēl pirms kristietības ienākšanas Latvijā, uzskata A.Vāvere.  Lūk dažas četrrindes:

Tieva gara pipelīte
Nekā laba neģeldēja;
Lai but' īsta, tikai resna,
Tā to pizdu piepildīja
Ak tu mazais Pēterīti,
Tev ir švaka pederīte;
Atnāks lielais vēršu Jānis,
Tam ir labs velkamais.

Atšķirībā no mūsdienās tiražētajām primitīvajām miesas baudām, dainās miesas prieki vienlaikus ir arī dvēseles prieki, jo miesa nav pretstats garam.  Saulgriežos cilvēki ar dabas procesiem ir vienoti, turklāt mūsu seksualitāte ir kosmogoniska, un Jāņu naktī parasti notiek būtiskas lietas. Tā teikt, aiz nejaušības vienlaikus ir likumsakarības. Jāņos iespēju ir vairāk nekā citā laikā, ikviens varēja doties papardes zieda meklējumos ar mīlas objektu vai pļavā pie ugunskura kaut ar acīm apēst, jo Jāņu vainags krīt tām pāri. Pat sociālā hierarhija Jāņos izlīdzinājās – saimnieki līksmoja kopā ar saviem kalpiem un gājējiem. Jāņi ir dzīvē svarīgs, neparastu iespaidu pilns brīdis. Saulgriežos cilvēki skatās debesīs, domājot par lietām un procesiem visa mūža garumā un vēl tālāk, distancējoties no ikdienas darbiem un ieradumiem.

Evija Hauka, publicēts: Kasjauns.lv
Uz Augšu